Latvijas mākslas klasika

F. Fībigs ir dzimis galdnieka un šuvējas ģimenē. Mācījās Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā (1905-1906). 1906. gadā salaulājas ar savu mecenāti Elizabeti Krauzi. 1907. gadā viņi devās uz Parīzi, kur Fībigs gadu mācījās Žiljēna akadēmijā (Académie Julian). Elizabete atbalstīja ģimeni, uzņemoties rūpes arī par vīra ārlaulībā dzimušajiem bērniem meitu Raju un dēlu Ēriku. Līdz 1929. gadam Fībigs uzturējās galvenokārt Parīzē, pēc tam pārcēlās uz Elzasu.

Fībigs gleznoja neliela izmēra ainavas un figurālas kompozīcijas. Koncentrētības un izsvērtās uzbūves dēļ tās raisa domas par “nepretenciozu

cēlumu, kas šķiet sniedzamies pāri gleznu patiesajiem izmēriem.”1 Dabā gūtos ierosinājumus Fībigs apvienoja ar subjektīvu izjūtu, stūrainajos krāslaukumos – kontrastējošos vai niansēti saskaņotos – veidoto formu akcentējot ar kontūru, kas atsaucās uz kluazonisma ierāmējumu. Šo ekspresīvo izteiksmi redzam arī mākslinieka meitas Rajas portretā. Vēlīnajos Fībiga darbos izsmalcinātā kolorīta saspēle turpinās, taču mazinās kontūras loma.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Kapsreitere-Homeiere K. Frederika Fībiga mākslinieciskā attīstība // Frederikam Fībigam 120. Talsu novada muzejs, 2005, 13. lpp.