Latvijas mākslas klasika

Skolotāja, draudzes ērģelnieka dēls K. Hūns studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1852-1861). Iegūtā lielā zelta medaļa deva viņam tiesības kā akadēmijas pensionāram papildināties ārzemēs. 1863. gadā Hūns aizceļoja uz Parīzi, iepazinās ar aktuālo mākslu un pilnveidoja savas gleznieciskās iemaņas. Viņš pievērsās Francijas 16. gadsimta vēsturei. Historizējošās akadēmiskās glezniecības ietekmē Hūns izkopa interesi par sižeta dramatisku sniegumu un autentiskām detaļām, kuru materialitāti izstrādāja ar smalku otu. Viņa reputāciju un akadēmiskos panākumus nodrošināja eļļas glezna “Bērtuļa nakts priekšvakarā” (1868, Valsts Krievu muzejs, Pēterburga) un akvarelis “Bērtuļa nakts priekšvakarā” (1868-1873; LNMM), eļļas gleznas “Bērtuļa nakts priekšvakarā” (1871, Valsts Tretjakova galerija Maskavā) un “Bērtuļa nakts epizode” (1870, par gleznu

piešķirts profesora grāds; Valsts Tretjakova galerija Maskavā).

“Duelants” papildina vēsturisko ainu rindu, apstiprinot mākslinieka prasmi inscenēt stāstījumu. Uz tumšināta fona redzams ievainotais kaujinieks. Viņa sejas modelējums ir slāpēts gaismēnās, skatiens vērsts uz brūci un asinīm, kas sūcas cauri baltā krekla audumam. Dramatisko spriedzi uztur bruņucepures un ieroču metāliskais spīdums, kā arī drapēriju svinīgums. Detaļas apliecina Hūna perfekcionista slavu.

1871. gadā Hūns atgriezās Pēterburgā, lai pēc Mākslas akadēmijas uzaicinājuma kā profesors vadītu vēstures un portreta glezniecības klases.

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

Lapiņš A., Eglītis A. Kārlis Hūns. R.: LVI, 1953.

Valsts Tretjakova galerijas ekspertīzes slēdziens: ОЭ ГТГ 7885, eksperti T. L. Karpova, I. E. Lomize; K 4155/9, 14.12.04.