Latvijas mākslas klasika

V. Maldupe piedzima kalpotāju ģimenē. Mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1958-1965), 1967. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru beidza 1973. gadā. 1980. gados Maldupes mākslu iespaidoja viņas vīrs gleznotājs Juris Baklāns. Pēc vīra nāves Maldupe mainījās. Dabas vērojumus viņa izšķīdināja krāsainās un sapņainās zemapziņas plūsmas vīzijās, kurās mudžēja trauksmaini tēli – zvēri, putni, lidojošas balerīnas. „Trauslas, liegas būtnes, kas graciozās kustībās izdejo cauri dzīvei. Kas no tā

paliek viņām, kas citiem, – lai paliek mīkla. Tieši tādēļ, ka šī mīkla ir mūžīga un minējumu varianti neskaitāmi, gleznas ir nepabeigts stāsts. Bieži, kad glezna bijusi prom no darbnīcas un pēc izstādes atgriežas pie manis, to pārgleznoju, jo sajūtas jau ir citādas.“1

Intensīvais radošā uzrāviena laiks aprāvās traģiski – Maldupi atrada Ulbrokas ceļa malā, izgrūstu no mašīnas.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Kaufmanis A. Balerīnas un valkīras dialogs sevī // Diena, 1996. gada 26. febr., 12. lpp.