Latvijas mākslas klasika

J. Rozentāls piedzima kalēja ģimenē. 1888. gadā trīs mēnešus apmeklēja Oskara Felsko vadītās zīmēšanas nodarbības Rīgas (vācu) amatniecības skolā un iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Savu diplomdarbu “Pēc dievkalpojuma” (“No baznīcas”) Rozentāls izstrādāja Vladimira Makovska darbnīcā 1894. gadā pēc akadēmijas reformas, kad klasicisma pārstāvjus nomainīja reālisti peredvižņiki. Nokārtojot akadēmiskos parādus, diplomu par akadēmijas beigšanu ar pirmās šķiras mākslinieka grādu viņš saņēma 1896. gadā. 1901. gadā Rozentāls apmetās uz dzīvi Rīgā. Gleznoja portretus, ainavas, žanra kompozīcijas un sakrāla rakstura darbus, sadarbojās ar teātri, publicēja rakstus par mākslu un vadīja savu studiju.

Ar somu mecosoprānu Elliju Forseli Rozentāls iepazinās Grosvaldu rīkotajā banketā pēc koncerta 1902. gada 3. (16.) novembrī, un jau pēc deviņām dienām mākslinieks rakstīja bildinājuma vēstuli Ellijas tēvam. 1903. gada 3. (16.) septembrī pasaulē nāca meita Laila. “Brīvas iejūsmas dzīts” 1, Rozentāls pievērsās mātes un bērna tēlojumiem. Tajos maiguma valdzinājums sasaucas ar laikmeta interesi par bioloģisko romantismu. Kādā vēstulē Janis raksta Ellijai: “Uzgleznoju tīri glītu glezniņu ar sieviņu un bērniņu zem ķirškoka – ļoti gaiša un saulaina, tā ies uz izstādi jūrmalā. Lielākā glezna, kur bērniņš tiek zīdīts, vēl nav gluži tāda, kā es vēlētos, tāpēc atstāšu to tepat.” 2

Mātes un bērna sižetā iespējams izsekot Rozentāla laboratorijas procesam un stilistiskajai daudzveidībai. “Intīms portrets te saistās ar žanru vai tuvojas simboliski vispārinātam mātes atveidojumam.” 3 Impresionistiskajā eļļas gleznojumā mākslinieks

veido formu ar triepienu, realitātes vērojumā ietverot nepastarpināti emocionālu attieksmi. Svina baltā pigmenta izmantojums Lailas apģērbā un ziedos savienojumā ar pārējiem toņiem rada saviļņojoša prieka izjūtu.

Grafikā Rozentāls risina bērna zīdīšanas motīvu kā patstāvīgu uzdevumu, nevis kā uzmetumu līdzīgas kompozīcijas gleznai. Mākslinieks liek lietā tehnikas specifiskās īpašības. Viņš operē ar formātu un lineāru masu plūsmām, upurējot portretiskos vaibstus un materialitātes iespaidu par labu distancēti elēģiskai noskaņai. Pēdējo šīs kompozīcijas variantu Rozentāls izstrādāja krāsainajā litogrāfijā, kas tika ietverta žurnāla “Zalktis” mākslas pielikumā (1906, nr. 1.). Pirmos simts litogrāfijas novilkumus izpildīja pats autors. Tie bija parakstīti un pērkami atsevišķi. Cena – 2 rbļ. 4

Līdz iekļaušanai kolekcijā 2004. gadā glezna “Zem ķirškoka” atradās J. Rozentāla mantinieku īpašumā Somijā.

Līdz iekļaušanai kolekcijā 2007. gadā zīmējums “Māte ar bērnu” atradās J. Rozentāla mantinieku īpašumā Somijā.

“Zem ķirškoka” Reproducēts: Latvijas glezniecība. Kronētā ikona. 100 / Sast. un teksta aut. A. Vanaga. R.: Nacionālais apgāds, 2005, 17. lpp. Izdevums angļu val.: Painting of Latvia. The Crowned Icon. 100.

1 Dombrovskis J. Latvju māksla. R.: Valtera un Rapas akciju sabiedrības izdevums, 1925, 45. lpp.

2 Dzīves palete. Jaņa Rozentāla sarakste. I. Pujātes un A. Putniņas-Niedras sakārtojumā. R.: Pils, 1997, 194. lpp.

3 Kļaviņš E. Latviešu portreta glezniecība. 1850-1916. R.: Zinātne, 1996, 119. lpp.

4 Informācija no J. Rozentāla litogrāfijas “Māte” LNMM zinātniskās pases.