Latvijas mākslas klasika

L. Auza mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā no 1936. gada. Pēc pārtraukuma to pabeidza 1949. gadā, absolvējot Stājglezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Baleta mēģinājumā” Jāņa Liepiņa vadībā. Turpinot diplomdarba tēmu, 1950. gados gleznoja zaļgani, brūngani, pelēcināti klusinātās gammās impresionistiski tvertus baleta skatus, kā arī veselu plejādi baletdejotāju portretu, izkopjot prasmi ar otu tvert kustību vienā mirklī. Spoži krāsainā, mainīgā, dekoratīvā skatuves dzīve pilnā spēkā iemirdzējās Auzas gleznā “Lielais valsis”, kur “kordebaleta vienādo kustību izceļ varavīkšņots krāsaino lineāro kontūru ritms”.1 Auza sāka strādāt ar lieliem, lazējošiem krāslaukumiem, izšķērdīgu

faktūru un ekspresīvu, pastozu līniju. Savienojot improvizācijas brīvību un konstruktīvi racionālu pieeju, viņa nonāca līdz abstrakcijai.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Izstādīts: Lidijas Auzas gleznu izstāde. Mākslinieku nams Rīgā. 1966.

Gleznotāja Lidija Auza. Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. 1966.

Lidijas Auzas gleznu izstāde. Galerija “Antonija”. 2006.

Reproducēts: Pudule Z. Ekspresija un ritms Lidijas Auzas gleznās // Rīgas Balss, 2006. gada 21. aug.

Ielūgums uz Lidijas Auzas gleznu izstādi. Galerija “Antonija”. 2006.

1 Suta T. Zemteksta atklāsme krāsās // Literatūra un Māksla, 1966. gada 17. sept., 5. lpp.210