Latvijas mākslas klasika

M. Eliase piedzima mākslas zinātnieka Kristapa Eliasa ģimenē. 1949. gadā beidza LPSR Valsts Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Ābolu novākšana” sava tēvabrāļa gleznotāja Ģederta Eliasa vadībā. Gleznas galvenie personāži – trīs sievietes ar groziem un kastēm – izvietotas kompozīcijas centrā, kamēr fonā darbojas zēns, kurš pakāpies uz trepēm, vēl kāda sieviete un divi vīri pie smagās mašīnas ZIS (Завод имени Сталина). Diplomande uzrādīja spējas veidot mizanscēnas vairākos plānos, ar gaismēnu modelēt apjomus, niansēti un daudzveidīgi apstrādāt virsmu, izmantojot gan lazējumus, gan pastozu triepienu. Oficiālajā raksturojumā Ģ. Eliass atzina, ka Maija “izceļas ar skaidru, dzīvespriecīgu īstenības izjūtu, kuru tiecas atainot savos darbos ar reālisma iespējām. Glezno viegli, zīmē labi. Mācībās akadēmijā uzrādīja labu sekmību un uzņēmību. Ir visas dotības izaugt par vērtīgu mākslinieku”.1

Diplomdarba recenzents Arturs Lapiņš piekrita, ka “Maija Terpilovska – spoža gleznotāja, bet arī pierāda, ka ar skaistu un sulīgu gleznojumu mūsu dienās vien nepietiek, lai saistītu skatītāju. Bezpartejiskais saturs, neskatoties uz labi zīmēto tipāžu un kolorīta saskaņu, ar sižetu gleznu parāda par gleznotu labas, skaistas glezniecības dēļ. Gleznotājai ir visas teicamas gleznotājas īpašības, bet pagaidām nav laikmetam līdzi pukstošas sirds”.2

Tiešām, saķere ar laikmetu jūtama vārgi. Kā liecina akadēmijas izsniegtā komandējuma apliecība3, diplomdarbs daļēji tapa Eliasu dzimtas mājās, Platones “Zīlēnos”.

Komandējuma laikā iekrita 25. marts, komunistiskā genocīda diena, kad risinājās otrā izsūtīšana, kas skāra arī Maijas vecmāmiņu, Kristapa un Ģederta Eliasu māti. Vecmāmiņu neglāba tas, ka dēli marksismā saskatīja “vienīgo pasaules patiesību” un ka 1905. gadā “Zīlēnos” viņa no cara žandarmērijas bija izglābusi nelegālo tipogrāfiju.4

M. Eliases diplomdarbs distancējas gan no olimpiski uzvarošā sociālisma, gan realitātes patiesās drāmas, kas risinās aiz budžiem atsavinātā ābeļdārza. Liberālā socdemokrātu gaisotnē dzīvojošā gleznotāja palika savrupināta akadēmiski klasicizējoša uzdevuma paudumā, ko risināja ar reālisma paņēmieniem. Tipoloģiski līdzīgas trīs darbīgu figūru kompozīcijas akadēmijas mācību programmā figurēs līdz pat 1980. gadu beigām.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Izstādīts: Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienai veltītā latviešu mākslinieku darbu izstāde. Valsts Latviešu un krievu mākslas muzejs (LNMM). 1949.

1 M. Terpilovskas raksturojums. Stājglezniecības nodaļas vadītājs Ģ. Eliass. 1949. gada 28. februārī. Tulkojums no krievu val. LVA, 442. fonds, 1-1 apr., 78. lieta, 25. lpp.

2 Lapiņš A. Jauno mākslinieku veidošanas darbs. Izraksts glabājas: LMA Informācijas centrs, M. Eliases lieta. L3, mem. arh. / 105, E 16, r. n. 44.

3 Komandējuma apliecība. LVA, 442. fonds, 1.-1. apraksts, 78. lieta, 24. lpp.

4 Krūklis I. No “Zīlēniem” līdz “Zīlēniem” // Literatūra un Māksla, 1988. gada 15. janvārī, 16. lpp.; T. p. 1988. gada 22. janv., 16. lpp.