Latvijas mākslas klasika

R. Pērle dzimis krodzinieka, kalēja ģimenē. No 1897. līdz 1905. gadam mācījās barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, kur līdztekus dažādiem mācību priekšmetiem apguva ziedu gleznošanu akvareļa tehnikā pie Jūlija Jaunkalniņa. Ziedu studijas paredzēja gan reālistisku atveidojumu, gan ornamentālu stilizāciju, piemērojamu lietišķi dekoratīvajai mākslai.

Arī pēc skolas beigšanas brīvajos brīžos no darba gumijas fabrikā “Треугольник”, kur Pērle strādāja par arhitekta palīgu un vecāko meistaru, viņš turpināja gleznot ziedus. “1911.-1914. gada akvareļos redzam tehnikas progresu. Akvareļa īpatnības nereti izlietotas drosmīgi ar atjautīgu prašanu. Pērle sasniedz teicamu gatavību, par ko liecina lokanība kontrastos, pāreju vieglums, te toņu maigums un dzidrums, te spēcīgs dziļums. Valdošo vietu ieņem puķu gleznojumi. Šie veidojumi izjūtā tieši, smalki uztvērumā. (…) Puķu dzīvē, kuru tas mācījās pazīt

jau kā dārznieks, Pērlem atveras ceļš uz savu pasauli.”1

Pērles gleznotās raibās cinerārijas un baltās malvas, kas uzplaukst pavasarī, saglabā botānisku skaidrību. Vienlaikus nepretenciozais uzstādījums apliecina mākslinieka tieksmi kārtot ziedus dialoģiskās attiecībās. Interesē par puķēm turpinājās romantisms, no kura gadsimtu mijas simbolisms aizguva puķu valodu ar tās slēptajām nozīmēm. Nepārspējamas savā daudzveidībā bija rozes. Bet arī lilijas, fuksijas, ceriņi un gladiolas Pērles kompozīcijās ir pārtapušas sapņainās, gaistoši plūstošās vīzijās. “Pērle atklāj savā uztvērumā puķu dvēseli. Teiksmainās kustības apņemtās puķes zaudējušas zemes smagumu, pārvērtušās krāsainos gaismas viļņos.”2

Darbs iekļauts kolekcijā 2007. gadā

1 Siliņš J. Rūdolfs Pērle // Ilustrēts Žurnāls. 1925, nr. 9, 255. lpp.

2 Siliņš J. Rūdolfs Pērle. R.: Neatkarīgo mākslinieku vienība, 1928, 50. lpp.