Latvijas mākslas klasika

J. Spriņģis piedzima zemnieku ģimenē. Mācījās Liepājas mākslas amatniecības skolas dekoratīvās glezniecības nodaļā (1927-1930). 1930. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1936. gadā, absolvējot Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Darbojās kā pedagogs. 1944. gadā Spriņģi iesauca vācu darba dienestā, viņš nokļuva amerikāņu gūstā un pēc tam filtrācijas nometnē. Latvijā atgriezās 1946. gadā un līdz 1969. gadam strādāja Talsu skolās.

Spriņģis gleznoja figurālas kompozīcijas, ainavas, portretus un klusās dabas, nonākot pie abstrakcijas. „Mani gandrīz vienmēr

ir interesējusi kopējā aina kolorītā un ne tas, lai priekšmets būtu kā tāds. Fons tāpat neinteresēja. Bet vēlāk taisni otrādi – uz kā tas gleznojamais priekšmets novietots.“1

Sarkanie „Vēži“ ar dzelteno citronu demonstrē šo svārstīšanos starp realitāti un abstrakciju. Ģeometrizējošie krāslaukumi taisnstūru vai ovālu formās un grafiskās līniju elipses tiecas uzkundzēties objektiem. Pašnoteikšanos saglabā vienīgi tie priekšmeti, kam no dabas ir izteikta lokālkrāsa.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Junkara L. Klusuma krāsu bruņinieks // Studija, 1999/6, 62. lpp.