Latvijas mākslas klasika

G. fon Rozens dzimis barona Voldemāra Rozena un Marijas Ceges fon Manteifeles ģimenē. Studēja arhitektūru un glezniecību Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1872-1878), glezniecību Diseldorfas Mākslas akadēmijā (1883-1886) pie profesora Eižena Gustava Dikera. 1891. gadā, pēc Elīzes fon Jungas-Štilingas mākslas skolas aicinājuma, Rozens pārcēlās uz Rīgu un strādāja par skolotāju, bet no 1904. līdz 1906. gadam bija šīs skolas direktors. Uz skolas bāzes izveidota Rīgas pilsētas mākslas skola, un Rozens turpināja to vadīt līdz 1909. gadam, kad direktora amatu pārņēma Vilhelms Purvītis. Pedagoģisko darbību Rozens turpināja Rīgas Politehnikumā. Ar iniciāļiem “G. v. R.” viņš bija pazīstams arī kā mākslas kritiku autors vācbaltu presē.

Romantiskā noskaņu ainava, “dzimtenes dabas atturīgais, klusais skaistums atrada Rozenā sev cienīgu attēlotāju.”1 Par mākslinieka statusu Baltijas sabiedrībā liecina Rīgas valdes pasūtījums baronam Rozenam

un Vilhelmam Purvītim darināt freskas Pilsētas Mākslas muzejā (LNMM), kuru uzcēla 1905. gadā. Tā otrā stāva linetēs Rozens iegleznoja “Rīgu”, “Rēveli” (Tallina) un “Igaunijas jūrmalu”.

Barona Rozena violetajos toņos ieturētā “Birztala” fiksē pavasara pievakari. Cauri bērzu audzei virzās lauku ceļš, lāmā spoguļojas saulriets, bet debesīs aiz zariem vīd irdenas mākoņu aprises. Ziemeļu dabas īpatnējā pievilcība atrodama rāmi ilgstošajā mijkrēslī.

1919. gadā lielinieku laikā Centrālcietumā nošāva Rozena sievu gleznotāju Mariju fon Rozenu un profesors kopā ar trim dēliem pārcēlās uz Vāciju.3

Darbs iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

1 O. G-gs. Profesors barons Gerhards Rozens [Nekrologs] // Ilustrēts Žurnāls. 1927, nr. 2., 47. lpp.

2 Hagen K. Lexikon deutscbaltischer bildender Künstler. 20. Jahrhundert. Köln. 1983, S. 112.-113.

3 Bersing-Fellin A. Professor Gerhard Baron Rosen // Die Woche im Bild. 1926, Nr. 42 (108), 25. Oktober.