Latvijas mākslas klasika

H. Markvarts piedzima lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Jēkaba Goldblata gleznošanas un zīmēšanas studijā Pēterburgā, 1915. gadā iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur turpināja mācības arī tad, kad tika iesaukts cariskajā armijā un darbojās trofeju komisijā. 1918. gadā Markvarts atgriezās Latvijā, strādāja par skolotāju Cēsīs un vēlāk Bērzainē (1918-1926), pēc tam pievērsās lauksaimniecībai. Līdztekus viņš turpināja gleznot.

Markvarta ‘’lauzti šķautnaino lāsumu rakstā”2 mākslas zinātnieks Jānis Siliņš saskatīja Pola Sezana stilistisko paņēmienu turpināšanos. Tie vērojami arī gleznā “Sējējs”. Pats autors uzskatīja, ka mākslinieks ietērpj formā to, kas viņu valdzina, un ka “forma ir atkarīga no pārdzīvojuma”.3

Markvarta monumentālais sējējs, kurš plašu vēzienu strādā bez saules, pastalās un graudiem pilnu sētuvi, ir pārlieku svarīgs, lai gleznu interpretētu tikai kā sadzīves žanra darbu vai no figūras rakursa telpā, modelējuma, faktūru un krāsu kontrasta viedokļa. Te ir runa par programmatisku uzstādījumu.

Sākot ar 1920. gada agrāro reformu, Latvijā zemes jautājums tika risināts ne tik daudz ekonomiskās, cik nacionālpolitiskās

un vēsturiski mitoloģiskās kategorijās. Tieši ar laukiem, nevis pilsētu, saistīja nācijas augstākās garīgās vērtības un darba tikumu, kas bruģē ceļu uz labklājību, kamēr drošsirdība tika saskatīta senkareivju pulkos un gaišredzība – krīvu dziedājumos. Latvijas zeme kļuva par izšķirīgu patriotisko argumentu, darbīgais zemnieks – līdumnieks, arājs, mēslu vedējs, sējējs un pļāvējs – par skaidru un nepārprotamu varoņlomas iemiesotāju. Sējēja tēlā patvērās arī līdzība par Jēzu Kristu, kuru Latvijas mākslā pirmo reizi izmantoja Janis Rozentāls Jaunās Svētās Ģertrūdes ev. lut. baznīcas altārgleznā “Jēzus svētī bērnus” (1911). Atšķirībā no Rozentāla Markvarta “Sējējs” augstā horizonta un tumšā kolorīta dēļ šķiet gluži vai zemē iedzīts.

Darbs iekļauts kolekcijā 2005. gadā.

Reproducēts: Vanaga A. Liktenīgais jautājums: zeme // Studija, 2008, nr. 60, jūnijs/jūlijs, 77. lpp.

1 Ekspertīzes akts gleznai “Sējējs”. Eksperti I. Sakne, Dz. Temerova. 23.12.2005.

2 Siliņš J. Latvijas māksla. 1915-1940, I. Daugava Stokholmā, 1988, 133.-134. lpp.

3 Markvarts H. Kurp iet mūsu glezniecības ceļi? // Latvis. 1922. 8. I., nr. 107, 7. lpp.