Latvijas mākslas klasika

Niklāvu Strunki, kurš no 1923. gada bieži uzturējās Itālijā, Latvijā uzskatīja par delartiskā teātra lietpratēju. Tādēļ tieši viņu aicināja veidot scenogrāfiju traģiskajai pantomīmai “Skaramušs”, par kuras titulvaroņa prototipu izraudzīts 17. gadsimta delartiskā teātra aktieris. Horeogrāfa Osvalda Lēmaņa iestudējumā Skaramušs parādījās kā klaiņojošs vijolnieks, kurš iemaldījies Leilona pilī. Apmāts ar tieksmi pakļaut sev citus cilvēkus, muzikants “izjauc dvē-seļu harmoniju, radot velnišķīgu nemiera un priekšnojautu gaisotni”.1

Skaramušu dejoja Rūdolfs Saule.

Darbs piederēja ārstam Kārlim Auškāpam, kurš to bija ieguvis no sava pacienta literāta Kārļa Kraujiņa (Rožmīļa). Kolekcijā iekļauts 2006. gadā.

Reproducēts: Štrāls G. Latvijas balets. R.: J. Kadiļa apgāds, 1943, ielīme blakus 36. lpp.

Bite I. Latvijas balets. R.: Pētergailis, 2002, bez lpp. nr.

Vecmeistaru glezniecība. Izsoles katalogs. R.: Birkenfelds, 2006, I, bez lpp. nr.

1 Bite I. Latvijas balets. R.: Pētergailis, 2002, 124. lpp.