Latvijas mākslas klasika

Daugava pie Kokneses kļuva par Ubāna glezniecības neizsīkstošu iedvesmas avotu: “Man ļoti patīk Pērse, Daugavas krasti, un es esmu vairākas reizes no Pļaviņām nostaigājis līdz Skrīveriem un vērojis. Šis posms, man liekas, ir viens no skaistākajiem mūsu Daugavas posmiem. Man ir varbūt zināmā mērā romantiska daba, un es, vārdu sakot, tur sajūtu to, kas man ir tuvs. Tur es esmu no

sevis visvairāk dabūjis ārā. Koknesē es biju pilnīgi savā elementā.”1

1930. gados Ubāna ainavas ieguva monolītu un episku raksturu, krāsu kāpinājumu sasniedzot saulrieta gleznojumos. Saulriets padarīja iespējamas visplašākās krāsu simfonijas.

Darbs iekļauts kolekcijā 2005. gadā.

1 Ubāns K. Cit. pēc: Nodieva A. Konrāds Ubāns. R.: Liesma, 1974, 68. lpp.