Latvijas mākslas klasika

Latvijas Nacionālā opera ar Ā. Š. Adāna baletu “Korsārs” pievērsās vēsturiskiem inscenējumiem. Pirmo reizi “Korsāru”, kura librets veidots pēc tāda paša nosaukuma sera Džordža Gordona Bairona poēmas, dejoja Parīzes operā 1856. gada 23. janvārī. Baletam bija variācijas. Pēc horeogrāfa Mariusa Petipā versijas, ko parādīja Parīzes publikai slaveno “krievu sezonu” laikā, Latvijā “Korsāru” atkārtoja Helēna Tangijeva-Birzniece. Scenogrāfiju un kostīmus veidoja Liberts, sekojot Ļeva Baksta rokrakstam. Titullomu dejoja Osvalds Lēmanis, Medoras lomā uzstājās Edīte Pfeifere.

Pēc pirmizrādes laikraksta “Pēdējā Brīdī” recenzents komponists Jānis Cīrulis rakstīja: “Dekorators Ludolfs Liberts dekorācijās un kostīmos devis daudz krāsainības, fantastiska skaistuma. Ļoti izdevusies māksliniekam pirmā cēliena dekorācija,

Korsāra sala un “dzīvā dārza” aina, kuru skatītāji apsveica ar aplausiem. Beigu ainā viņš kopā ar rosīgo, lietpratīgo skatuves meistaru Andreju Senakolu uz skatuves uznesa īstas jūras bangas un grimstošu pirātu kuģi. Šī aina ir efektīgākā un tiešām rada vētras ilūziju.”1

Tūlīt pēc pirmizrādes Latvijas Nacionālās operas baleta ansamblis ar “Korsāru”, divertismentu un Jāņa Mediņa oriģinālbaletu “Mīlas uzvara” devās savā pirmajā ārzemju turnejā uz Zviedriju, lai uzstātos Stokholmas Karaliskajā operā. Zviedru laikrakstu jūsmīgo atsauksmju fragmentus Latvijas Nacionālā opera pārpublicēja savās 1935./36. gada sezonas programmās.

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

1 Cīrulis J. “Korsārs” – baleta premjera Nacionālajā operā // Pēdējā Brīdī, 1935. gada 22. sept., nr. 216, 4. lpp.